Sākums
     

 

     Teātra muzeja iekārtošanā kā konsultants tika pieaicināts mākslinieks Ģirts Vilks, ar kuru Eduards Smiļģis sadarbojies Dailes teātrī, un  tapa vitrāžu skices zāles logiem, kuras tomēr īstenotas netika. Jaunuzceltā nama zāles krāšņākais rotājums ir griesti, kurus rotā arī jauni oriģināli gleznojumi, kuros mākslinieki  Indulis Zariņš, Aleksandrs Stankevičs un Jānis Osis  izmantojuši Raiņa lugu „Uguns un nakts”, „Pūt, vējiņi!” un „Spēlēju, dancoju” tēmas, Rita Valnere iedzīvinājusi Šekspīra lugām raksturīgo renesanses oriģinālo laikmetu, bet Edgars Iltners zāles griestu centrā gleznojis trīs grācijas, un šis gleznojums, šķiet, ir vistuvāks kādreizējiem Eduarda Smiļģa sapņiem, jo režisors māksliniekam Hermanim Grīnbergam savulaik bija pasūtījis kompozīciju ar grieķu mūzām un renesanses laika commedia dell’arte maskām.

     Teātra muzeja ekspozīciju iekārtoja mākslinieki Rasma Stukmane un Jānis Pipurs, un 1976. gada 23. novembrī, Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā,   jaunizveidotais Teātra muzejs pirmo reizi uzņēma apmeklētājus. Pirmajā stāvā bija ekspozīcija par latviešu teātra sākumu, otrajā stāvā – Smiļģa zāle un kabinets, ekspozīcija par Dailes teātri, Nacionālo teātri, krievu drāmas teātri u.c. laikā no 1920.-1940. gadiem. Trešajā stāvā bija iekārtots Alfreda Amtmaņa-Briedīša memoriālais stūrītis un ekspozīcija par teātru darbību pēc kara.

     1986. gada 23. novembrī Teātra muzejs  atzīmēja Eduarda Smiļģa simtgadi ar plašu izstādi par Dailes teātra dibinātāja radošo mūžu un atklāja ekspozīcijas otro kārtu, kura bija veltīta Operas un baleta teātrim, Liepājas un Valmieras, kā arī Operetes, Jaunatnes un Leļļu teātriem. 

     Jaunākā Teātra muzeja ekspozīcija šobrīd  ir telpa pirms zāles, kurā 1991. gadā iekārtota ekspozīcija par Eduarda Smiļģa dzīves un darba gaitām.