Ir bezgala skumji un sāpīgi, jo no mums šķīries ļoti vērtīgs un labestīgs cilvēks. Margitas mīlestība pret darbu muzejā un cilvēkiem bija visaptveroša un nesavtīga. Ilgus gadus viņa bija atbildīga par divu teātru – Liepājas un Nacionālā teātra vēstures materiālu vākšanu un komplektēšanu. Un tas, kā viņa veica šo savu darbu bija apbrīnojami. Līdzās profesionālai pieejai vēstures materiālu atlasē, viņa spēja nodibināt draudzīgas un sirsnīgas attiecības ar abiem teātriem. “Mani mīļie Nacionāļi”, viņa mēdza teikt, un kad muzejā notika kāds Margitas organizēts pasākums, viņas Nacionālais teātris kuplā skaitā ieradās Smiļģa mājā.. Viņa mīlēja arī Liepājas teātra aktierus un aktieri, šķiet, mīlēja viņu. Uz Margitas veidotajiem tematiskajiem vakariem parasti no Liepājas teātra ieradās pilns autobuss. Skanēja dziesmas, dzirkstīja asprātības un smiekli. Ierasti rezervētā, noslēgtā, klusā Margita viņu klātbūtnē pārvērtās: kļuva atraisīta, jautra, pat draiskulīga.
Margita ļoti mīlēja arī dabu. Viņas stādītie koki un puķes tālajā Latgales ciemā, kur viņa pavadīja savus atvaļinājumus, droši vien nokaltīs bez saimnieces rūpīgajām rokām. Arī viņas kolēģu sirdīs šķiršanās cirstās brūces tik drīz nesadzīs. Lai viegls ceļš mūžībā!
Silvija Geikina

Precizitāte, atbildība, iedziļināšanās -šie ir pirmie vārdi, kas nāk prātā, domājot par Margitu. "Mans teātris"- tā ar mīlestību un lepnumu viņa sauca Nacionālo un Liepājas teātri. Un ikviens uzticējās viņas nosauktajam vēstures faktam bez šaubīšanās, zinot, ka otra zinošāka pētnieka šai jomā neatrast. Paldies, Margita, Tavi darbi paliek , tie sarunāsies ar muzeja apmeklētājiem un iedvesmos jaunos pētniekus.
Dace Liepniece

Margitai Mantiņai aizejot.
Margita Mantiņa (23.02.1944 – 24.04.2020) bija godprātīga, aizrautīga, atsaucīga un precīza latviešu teātra vēstures pētniece, vērtētāja un popularizētāja. Vairāk nekā piecdesmit gadus viņa bija uzticīga latviešu literatūras un skatuves mākslas personību mantojuma sargātāja un glabātāja, vispirms Raiņa Literatūras un mākslas muzejā, bet no 1982. gada līdz aiziešanai mūžībā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā. Margitas Mantiņas pētniecības un mantojuma saglabāšanas lokā bija Liepājas un Nacionālais teātris. Gadu gaitā bija izveidojusies lieliska sadarbība ar abu teātru administrācijām un māksliniekiem, kas vainagojās dažādās viņas veidotajās izstādēs, teātra personībām un notikumiem veltītos sarīkojumos un publikācijās. 2019. gadā ar viņas gādību tika radīta jauna “Latvijas Nacionālā teātra” ekspozīcija, kas viņai pašai deva gandarījumu, kolēģu, teātra profesionāļu un apmeklētāju atzinību. Arī Latvijas valsts augstāko novērtējumu, 2019. gada 3. maijā saņemot Atzinības krustu. Šajā gadā Margita Mantiņa rūpīgi un ļoti apņēmīgi strādāja ar savas mīļās aktrises Elzas Radziņas apjomīgo arhīvu, paredzot to pilnībā sistematizēt un nodot krājumā, bet… Liktenis lēma citādi… !
Margitas Mantiņas cilvēciskā atvērtība, tolerance un profesionalitāte ļāva viņai veikt ļoti liela apjoma darbus, kas tagad ir mūsu kultūras, skatuves mantojuma neatņemama daļa.
Jānis Siliņš